Dombrovskis vēlas ES iedzīvotājiem ļaut sajust ekonomiskās izaugsmes augļus
17.09.2014


Latvijas virzītajam pārstāvim ekspremjeram Valdim Dombrovskism (V) jaunajā Eiropas Komisijā (EK) tās prezidents Žans Klods Junkers ir iedalījis jaunizveidoto viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos, lai ar šādu posteni ciešāk sasaistītu ekonomisko izaugsmi un finanšu stabilitāti ar sociālajiem un labklājības mērķiem. Kā intervijā aģentūrai LETA stāsta Dombrovskis, viņš par sava darba mērķi izvirzījis panākt, lai Eiropas Savienības (ES) izaugsmes augļus sajustu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, kas ir ļoti aktuāls jautājums arī Latvijai, jo mūsu valstī ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES.

 

Vai Junkera piedāvātais EK viceprezidenta amats eiro un sociālā dialoga jautājumos jums ir pieņemams, ņemot vērā iepriekš pausto cerību, ka varētu tikt ieņemts komisāra amats, kas saistīts ar ekonomikas un finanšu jomām?

 

Gribu paust gandarījumu par šo Junkera piedāvājumu. Tas lielā mērā tieši atspoguļo to, ko no savas puses mēs bijām runājuši, - interesi strādāt ar ekonomikas un finanšu jautājumiem. Iespēja strādāt ar Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības jeb eirozonas jautājumiem, pārraudzīt finanšu sektora, nodokļu un muitas jautājumus pilnā mērā atbilst tai prioritātei, kuru mēs sarunās ar Junkeru bijām minējuši. Attiecībā uz sociālo dialogu un kopumā šo tematisko bloku, kas man kā komisijas viceprezidentam būs jāpārrauga, varu sacīt, ka tas iekļauj arī sociālos un nodarbinātības jautājumus. Faktiski mērķis ir ciešāk sasaistīt ekonomiskās izaugsmes un finanšu stabilitātes mērķus ar sociālajiem un labklājības mērķiem, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību gan starp ES dalībvalstīm, kas Latvijai ir ļoti aktuāls jautājums, gan ienākumu nevienlīdzības mazināšanu katrā ES dalībvalstī. Mums tas ir būtiski, jo Latvijai diemžēl ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES.

 

Vai sociālo jautājumu iekļaušana tematiskajā blokā tika panākta, ņemot vērā sociāldemokrātu intereses?

 

Jautājums par sociālo dialogu ir gan ES, gan Latvijas darba kārtībā. Arī partijas "Vienotība" politiskajā piedāvājumā uzsvērti tieši ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un nodarbinātības jautājumi, jo galu galā tieši tas arī ir ekonomiskās izaugsmes mērķis - panākt, lai labklājības pieaugumu sajustu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Šajā jautājumā es neredzu ideoloģisku pretnostatījumu. Ideoloģiski mums varbūt gan atšķiras uzskati, kādā veidā šo mērķi var sasniegt.

 

Kā varētu panākt mērķa sasniegšanu, neskatoties uz dažādajiem uzskatiem par veicamajiem uzdevumiem?

 

Būtiskākais jautājums ir ES konkurētspējas stiprināšana. Tur ir vesela virkne iniciatīvu, kādā veidā to var nodrošināt un izvairīties no tā, ka ES varētu ieiet tādā kā ļoti lēnas izaugsmes vai pat stagnācijas scenārijā.

 

Iniciatīvu vidū ir arī ātrāka partnerības līgumu noslēgšana ar vairākām valstīm, tostarp ASV?

 

Tas ietver arī starptautiskās tirdzniecības veicināšanu, bet, protams, veicot šīs sarunas, ir vairāki jautājumi, kas ES ir ļoti būtiski un ļoti principiāli, piemēram, attiecībā uz pārtikas drošību un personas datu aizsardzību. Nodokļu barjeras starp attīstītajām ekonomikām ir jāsamazina, bet tas nenozīmē, ka būtu jāmazina ES pārtikas drošuma standarti vai jāveic citi pasākumi.

 

Vai jau ir skaidrs plāns pieminētajai nodokļu jomai?

 

Tiešo nodokļu joma ir katras dalībvalsts kompetencē, jo ES pamatā regulē netiešos jeb patēriņa nodokļus. Ja runājam konkrēti par Latviju - jā, mums nodokļu slogs ir viens no zemākajiem ES, bet to nevar teikt attiecībā uz nodokļu slogu zemu atalgotajiem strādājošajiem. Līdz ar to tiešām ir jāvērtē, kādā veidā šis nodokļu slogs tieši šajā segmentā tiktu mazināts, protams, balansējot to ar budžeta iespējām. Arī nodokļu politiku ir iespējams vērst gan uz ekonomiskās izaugsmes, gan uz nevienlīdzības mazināšanas mērķu sasniegšanu.

 

Vai pastāv iespēja, ka atsevišķu viceprezidentu bloki var pārklāties?

 

Tieši tādēļ ir šāds Junkera piedāvājums. Līdz šim viceprezidenti bija atbildīgi katrs par savu jomu un koordinējošo funkciju neveica. Tagad Junkers piedāvā savādāk organizēt EK darbu, kurā viceprezidenti, gan ne visi, koordinē noteiktus tematiskos blokus un nodrošina ciešāku sadarbību gan starp komisāriem, gan ES struktūrvienībām. Mērķis tiešām zināmā mērā ir pārvarēt tādu kā darba sadrumstalotību un to, ka viena struktūrvienība nezin, ko dara otra. Tāda tendence ir novērojama arī Latvijā. Tādēļ ir skaidri izvirzīti mērķi, kas EK tuvāko piecu gadu laikā jāsasniedz, un visām struktūrvienībām šai virzienā būs jāstrādā. Viceprezidentiem šis darbs būs jākoordinē.

 

Ņemot vērā Junkera atgādinājumu, ka viceprezidenti un komisāri nepārstāv dalībvalstis, kādā veidā saskatāt iespēju atbalstīt Latviju?

 

Tā ir taisnība, un tas arī tiek uzsvērts, ka komisāriem ir jāstrādā visas ES interesēs, bet vienlaicīgi tas nenozīmē, ka komisāriem būtu jāaizmirst valsts, kas to ir nominējusi. Pirmais jautājums, pie kā nāksies ļoti nopietni strādāt ar Latviju jau tuvākajos mēnešos, ir prezidentūra ES Padomē. Jaunā EK darbu sāks tikai nedaudz pirms prezidentūras sākuma. Tas, kā varētu iesaistīties atbalstīšanā, ir vēl atsevišķi izrunājams jautājums ar valdības pārstāvjiem, bet no savas puses esmu tiešām gatavs nodrošināt visu nepieciešamo koordināciju un atbalstu, ko ir iespējams sniegt Briselē.

 


Avots: LETA 




 
      Atpakaļ


"V.Dombrovskis izmēģina AirDog"

"V.Dombrovskis izmēģina AirDog un vēl panākumus Latvijā radītajām inovācijām pasaulē."