2019. gada ziemas ekonomikas prognoze – izaugsme kļūst mērena uz globālas nenoteiktības fona
07.02.2019



Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Sagaidāms, ka 2019. gadā izaugsme turpināsies visās ES dalībvalstīs, kas nozīmē vairāk darbvietu un labklājības. Tomēr mūsu prognoze ir pārskatīta un samazināta, jo īpaši attiecībā uz lielāko eirozonas valstu tautsaimniecību. Tas atspoguļo ārējos faktorus, piemēram, tirdzniecības spriedzi un jaunietekmes tirgu attīstības palēnināšanos, jo īpaši Ķīnā. Dažās eirozonas valstīs atkal manāmas bažas par valsts un banku saikni un parāda atmaksājamību. Destabilizējoša Brexit iespējamība rada papildu nenoteiktību. Apzināties šos augošos riskus ir puse no darba. Otra puse ir izvēlēties pareizo politikas pasākumu kopumu, piemēram, veicināt ieguldījumus, divkāršot centienus veikt strukturālās reformas un īstenot piesardzīgu fiskālo politiku.” 
Attiecībā uz Latvijas ekonomiku Dombrovskis norāda: "Salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada rudenī (1.9%), redzama zināma ES ekonomikas izaugsmes bremzēšanās visās lielākajās ES ekonomikās, ko nosaka kā iekšējie, tā ārējie faktori. Pie ārējiem faktoriem jāmin starptautiskie tirdzniecības konflikti un ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās atsevišķās valstīs, tai skaitā Ķīnā. Par iekšējiem faktoriem, kas bremzē ES ekonomisko izaugsmi, uzskatāmas bažas atsevišķās eirozonas valstīs par ilgtspējīgu fiskālo politiku un valsts parādu līmeni, kā arī Brexit ietekmi. Neraugoties uz to, Latvija saglabā stabilu ekonomikas izaugsmi - atbilstoši EK ziemas ekonomikas prognozei pērn tā bijusi 4.7% un šogad sagaidāms 3.1%. Kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēks saglabājas straujš investīciju pieaugums un augsts privātā patēriņa līmenis."
Ekonomikas izaugsme
Saimnieciskā darbība pagājušā gada otrajā pusē kļuva mērenāka, jo palēninājās globālās tirdzniecības izaugsme, nenoteiktība mazināja uzticēšanos un dažās dalībvalstīs izlaidi negatīvi ietekmēja tādi pagaidu iekšzemes faktori kā automobiļu ražošanas traucējumi, sociālā spriedze un fiskālās politikas nenoteiktība. Tā rezultātā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gan eurozonā, gan Eiropas Savienībā 2018. gadā visticamāk samazinājās līdz 1,9 % salīdzinājumā ar 2,4 % 2017. gadā (rudens prognoze – 2,1 % 28 ES dalībvalstīm un eurozonai).
Ekonomikas impulss šā gada sākumā joprojām bija pieticīgs, tomēr pamatrādītāji joprojām ir stabili. Ekonomikas izaugsme turpināsies, taču tā būs mērenāka. Eiropas ekonomika arī turpmāk gūs labumu no darba tirgus apstākļu uzlabošanās, labvēlīgiem finansēšanas apstākļiem un nedaudz ekspansīvas fiskālās politikas. Pašlaik tiek prognozēts, ka eurozonas IKP 2019. gadā pieaugs par 1,3 % un 2020. gadā par 1,6 % (rudens prognoze – 1,9 % 2019. gadā, 1,7 % 2020. gadā). Ir pārskatīta un samazināta arī ES IKP pieauguma prognoze – līdz 1,5 % 2019. gadā un 1,7 % 2020. gadā (rudens prognoze – 1,9 % 2019. gadā, 1,8 % 2020. gadā).
Lielākajās dalībvalstīs 2019. gada izaugsmes prognozes samazinājums attiecas uz Vāciju, Itāliju un Nīderlandi. Daudzas dalībvalstis gūst labumu no stabila iekšzemes pieprasījuma, kā arī ES fondu atbalsta.
Konteksts
Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 2019. gada 25. janvārī. Attiecībā uz visiem pārējiem bāzes datiem prognozē ņemta vērā līdz 31. janvārim iegūtā informācija.
Eiropas Komisija katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm un eurozonu, kā arī ES kopumā.
Eiropas Komisijas nākamā visaptverošā prognoze būs 2019. gada pavasara ekonomikas prognoze 2019. gada maijā.
 




      Atpakaļ


"V.Dombrovskis izmēģina AirDog"

"V.Dombrovskis izmēģina AirDog un vēl panākumus Latvijā radītajām inovācijām pasaulē."