87033

Vadošās Eiropas partijas priekšsēdētājs: Dombrovski «neviens no Latvijas nevar aizvietot»
29.06.2018





Pēc nākamajām EP vēlēšanām viņš sola lielāku ETP uzsvaru uz Eiropas drošības stiprināšanu un nelegalās migrācijas apkarošanu. Vēbers pieļāva, ka Krievija varētu censties ietekmēt nākamās EP vēlēšanas, lai vājinātu ES, tāpēc svarīgi apzināties, ka Krievijas radītie draudi ir visas ES, nevis tikai atsevišķu dalībvalstu problēma.
Kādu jūs redzat ES nākotni pēc "Brexit"?
"Brexit" ir traģēdija visiem - gan Eiropai, gan Lielbritānijai, tomēr mēs respektējam referenduma iznākumu, jo tas ir tas, kas mums kā demokrātiem ir jādara. Svarīgi, ka visas 27 ES valstis ir vienotas un saprot, ko tās vēlas panākt, savukārt Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas valdība nezina, kā ar šo procesu tikt galā, un īsti nezina, ko iesākt. Politiski runājot, "Brexit" ir pateicīgs, lai parādītu, ka aiziešana no ES ir riskants process. ES principi ir skaidri. Mēs ticam vienotā tirgus idejai. Šī tirgus ieguvumus var baudīt vienīgi tad, ja piekrīti visiem tirgus noteikumiem. Mēs neļaujam britiem vienkārši "lasīt ķiršus no koka" jeb saņemt tikai pozitīvās lietas, atsakoties pieņemt arī negatīvos aspektus. Šobrīd Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem esam panākuši drošības sajūtu, tāpat esam vienojušies par izstāšanās rēķinu, bet aktuāls jautājums šobrīd ir Īrijas un Ziemeļīrijas robežjautājums. Mēs nevēlamies "cieto robežu", jo tam būtu vairākas negatīvas sekas, tostarp pastāv arī iespēja, ka tādējādi Ziemeļīrijā var atjaunoties vardarbīgi konflikti.
Vai pastāv draudi, ka vēl kāda no ES dalībvalstīm varētu vēlēties izstāties no ES?
"Brexit" pieredze uzskatāmi pierāda, ka valsts izstāšanās no ES ir negatīvs process, īpaši, ja runājam par ekonomikas, drošības un citiem jautājumiem. Manas lielākās bailes nav nākamais iespējamais "Brexit", bet gan vēlmes trūkums iesaistīties un strādāt pie ES nākotnes un šo projektu attīstīt. Šobrīd esam situācijā, kad visas 27 ES dalībvalstis ir vienotas, kas ir labi, bet tāda pati vienotība nepieciešama, iesaistoties ES nākotnes veidošanā, un šo es šobrīd saskatu kā lielāko problēmu.
Kā vērtējat Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus ES daudzgadu budžetam 2021.-2027.gadam?
Tas ir labs sākuma punkts, bet ir arī daudz izaicinājumu, pirmkārt, "Brexit" un līdz ar to arī samazināti ienākumi ES budžetā. Ir arī jauni izaicinājumi - ārējo robežu apsardzība, kurai nepieciešami līdzekļi. Ir jauni izaicinājumi, bet ir mazāk līdzekļu, tādēļ piedāvāt balansu nav bijis viegli. Piedāvājums ir labs sākuma punkts, bet EP vēl nevar dot savu gala slēdzienu. Tas, ko tagad vēlas ETP, ir uzklausīt līdzekļu saņēmējus, piemēram, Latvijas lauksaimniekus, lai nonāktu pie konkrētiem risinājumiem.
Cik reāla ir iespēja panākt vienošanos par budžetu pirms 2019.gada maijā gaidāmajām EP vēlēšanām?
Labākais variants būtu, ja vēl pirms nākamajām EP vēlēšanām cilvēkiem varētu pateikt, ka esam savu darbu paveikuši un sarunas noslēguši. Mums ir viss nepieciešamais, lai to paveiktu laikā, un domāju, ka Austrijas un Rumānijas prezidentūrām ES Padomē būs liela loma šajās sarunās. Man ir svarīgi, lai sarunās par budžetu tiktu diskutēts par saturu un uzdevumiem, kā līdzekļi tiks izlietoti. ES budžetu nevar raksturot kā "vairāk naudas Eiropai vai vairāk naudas Briselei". Mums ir ES budžets, kas ir ļoti tuvs sabiedrībai, jo tieši dalībvalstu sabiedrības no tā iegūs, tādēļ jādiskutē par veidiem, kā labāk finansēt augstskolas, lauksaimniekus un citus, kas šo naudu saņems un no tās iegūs.
Kādas ir Vācijas intereses nākamajā daudzgadu budžetā?
Domāju, ka Vācijas intereses daudzos jautājumos ir tādas pašas kā citām ES dalībvalstīm, piemēram, kā labāk finansēt lauksaimniecības sektoru, kā garantēt, lai līdzekļi nonāk pie tradicionālajiem fermeriem, nevis lielajām kompānijām. Svarīgi arī nodrošināt vienādu attieksmi gan Eiropas Austrumos, gan Rietumos. Arī Vācijai ir svarīgi dot iespēju Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm attīstīties un investēt infrastruktūrā un modernajās tehnoloģijās.
Kā vērtējat ETP pozīcijas pirms gaidāmajām EP vēlēšanām? Kādas jums ir iespējas sasniegt labus rezultātus vēlēšanās?
Ir trīs galvenie virzieni, ko vēlamies sasniegt nākamajos piecos gados. Viens no tiem ir migrācijas jautājums, kurā vēlamies dot skaidru vēstījumu, ka ETP ir partija, kas aizsargā Eiropu no nelegālās migrācijas. Mums ir jāgarantē, ka robežu aizsardzība darbojas arī realitātē. Otrs virziens ir drošība. Eiropā ir sajūta, ka drošība mazinās, tādēļ tajā ir jāinvestē, piemēram, obligātā datu apmaiņā, lai palielinātu datu apmaiņu drošības iestāžu starpā saistībā ar terorisma jautājumiem un organizēto noziedzību. Eiropā dzīvojošajiem cilvēkiem jārada sajūta, ka par viņu drošību rūpējas. Trešais ETP solījums ir vienāda attieksme un iespēju nodrošināšana gan Centrāleiropas un Austrumeiropas, gan vecajām ES dalībvalstīm. Ir jāstrādā, lai cilvēkiem vairs nevajadzētu atstāt savu valsti, kā, piemēram, tas vērojams Latvijā. Nepieciešams darīt visu iespējamo, lai visām ES dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas iespējas attīstīt savu valsti un noturēt savus iedzīvotājus. Svarīgi, ka ETP pieder lielākajai politiskajai ģimenei Eiropā, kas nozīmē varu un ietekmi EP.
Kāpēc aizvien liela daļa ES iedzīvotāju nav ieinteresēti piedalīties EP vēlēšanās? Eirobarometra aptauja liecina, ka vidēji ES vien puse cilvēku interesējas par vēlēšanām.
Agrāk problēma bija tā, ka cilvēki nejuta saikni ar Briseli un ES institūcijām, tās šķita kas ļoti tāls. Viņiem nešķita, ka viņu balss noteiks Eiropas nākotnes virzību. Mēs vēlamies lauzt šo priekšstatu, uzsverot, ka tieši vēlētājs izlemj, kas vadīs EP un EK un kas notiks ES nākotnē. Ja cilvēki jutīs, ka viņu balsij ir tieša ietekme uz ES nākotni, tad viņi piedalīsies vēlēšanās. Mums ir jāpraktizē parlamentārisms - līdzīgi kā nacionālā līmenī, tā arī Eiropas līmenī. Jāliek vēlētājiem saprast, ka EP ir ES lēmunu pieņemšanas procesa centrā.
Kā vērtējat jūsu partijas biedra, EK viceprezidenta Valda Dombrovska izredzes saglabāt vai ieņemt jaunu amatu Komisijā arī pēc EP vēlēšanām?
Viņš ir viens no EK viceprezidentiem un ir atbildīgs par vienu no pēdējās dekādas lielajām problēmām, proti, eiro izglābšanu un atgriešanu uz pozitīva ceļa. Pa šiem gadiem Dombrovskis un EK ir panākuši, ka ES ir 2,5% ekonomikas izaugsme un ir radītas jaunas darbvietas. Tas ir lielisks kopsavilkums tam, ko EK un Dombrovskis ir panākuši. Un arī Brisele to redz, ka Dombrovskis ir virzošais spēks šajā jomā. Nevaru paredzēt nākotni, bet varu teikt, ka neviens nevar viņu aizvietot. Neviens cilvēks, kas no Latvijas tiktu sūtīts uz Briseli, nespētu spēlēt tik spēcīgu lomu, kāda šorīd ir Dombrovskim.
Vai pieļaujat, ka trešās valstis varētu censties ietekmēt EP vēlēšanu iznākumu?
Esmu par to drošs. Īpaši, ja runā par no Krievijas nākošo propagandu un viltus ziņu izplatīšanas metodēm. Esmu drošs, ka Krievija vēlas ietekmēt EP lēmumus, jo šī valsts redz iespēju vājināt vai iznīcināt ES projektu. Krievija centās negatīvi ietekmēt ES "Brexit" gadījumā un Katalonijas jautājumā, tāpēc esmu drošs, ka Krievija to darīs arī Eiropas līmenī. Tas, kas ir jādara, ir jātic Eiropas projektam. Svarīgi arī panākt pārliecinošu pieeju kontinenta nākotnes veidošanā. Tikai kopā varam aizsargāt eiropeisko dzīvesveidu un mūsu vērtības, kurām ticam. Tas nav Krievijas, ASV vai Ķīnas modelis, bet Eiropas modelis, kuram ticam un kuru aizsargāt varam tikai kopīgi.
Vai "vecajās" ES dalībvalstīs ir mainījusies izpratne par no Krievijas nākošajiem draudiem?
Baltijas valstis un bijušās Padomju Savienības valstis ir veikušas lielisku darbu, lai pārliecinātu citas ES dalībvalstis, ka problēma eksistē, turklāt tā neeksistē tikai uz ES Austrumu robežas, bet tā ir kopēja ES problēma. Pat Spānijā, Katalonijas jautājumā, tālu no ES Austrumu robežas, bija jūtama Krievijas ietekme, izplatot viltus ziņas. Krievija izmanto visas iespējas, lai vājinātu ES. ETP ir cieši pārliecināta, ka nepieciešams ieņemt stingru pozīciju pret Krieviju.
Arvien sarežģītākas kļūst ES attiecības ar ASV. Kādi ir iespējamie risinājumi?
ASV ir ES partneri, un ir daudz diskutablu jautājumu. ASV prezidenta Donalda Trampa piegājiens problēmu risināšanā ir citādāks nekā iepriekšējiem ASV prezidentiem, tomēr pašos pamatos Eiropa un ASV joprojām ir partneri, piemēram, NATO ietvaros. Pastāv arī kopīga izpratne par demokrātiju, brīvību un likuma varu. Tieši tas varētu būt pamats, lai atrisinātu jautājumus, kuros ir atšķirīgs viedoklis. Lai jautājumus atrisinātu, svarīgi saprast, vai esam vienoti un mums kā eiropiešiem ir kopīga izpratne.
Izskan viedokļi, ka Itālijas parlamenta vēlēšanu iznākums liecinot par populisma atgriešanos Eiropā. Vai tam piekrītat?
Kā EP loceklis es cienu Itālijas parlamenta vēlēšanu iznākumu, un tas ir jārespektē. Problēma, ar ko saskaras Itālija, ir visas eirozonas problēma, tādēļ esam satraukti par notikumiem Itālijā. Atbilde populistiem būtu spēja sniegt labus risinājumus pastāvošām problēmām, piemēram, kā to paveicām iepriekšējo vēlēšanu laikā 2014.gadā, eiro krīzes laikā. Mēs kā ETP parādījām, ka varam sasniegt panākumus ekonomikā, parādījām, ka cilvēkus gaida pozitīva nāktone, ja tiek veiktas nepieciešamās reformas. Un tas ir tas, kā vēlamies strādāt arī ar drošības, migrācijas un citiem izaicinājumiem. Ir jāuzticas nopietniem politiķiem un nopietnai politikai, un tad būs iespējams atrisināt problēmas.

 




      Atpakaļ


"V.Dombrovskis izmēģina AirDog"

"V.Dombrovskis izmēģina AirDog un vēl panākumus Latvijā radītajām inovācijām pasaulē."